Situācijā, kad strādā 24/7 režīmā, jārēķinās ar Darba likumā noteiktajām piemaksām par nakts darbu, darbu svētku dienās un iespējams arī virsstundām. Tāpat jāpadomā par darba laika organizāciju.
Saistībā ar darba laika organizāciju, kādā veidā nodoršināt 24/7 režīmu, ir divi varianti: maiņu darbs (maiņas ilgums nedrīkst pārsniegt attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas darba laiku, tas ir, 8h vispārējā gadījumā) vai summētais darba laiks (atļautas novirzes no normāla dienas darba laika, tas ir, iespējams strādāt arī 24h/d režīmā).
Maiņu darbs
Ja tiek izvēlēts maiņu darbs (DL 139.p), tad sanāk diennaktī 3 maiņas. Aizliegts norīkot darbinieku divās maiņās pēc kārtas (izņēmums, ja netiek darbinieks kāda iemesla dēļ nomainīts – tad (ja darbu nav pieļaujams pārtraukt), darbinieks nekavējoties darba devējam ziņo par radušos situāciju, darba devējs to risina. Virs maiņas nostrādātais laiks automātiski uzskaitāms kā virsstundu darbs (100% piemaksa).
Darbinieku iepazīstināšana ar maiņu grafikiem ne vēlāk kā mēnesi pirms to stāšanās spēkā (vēlams atrunāt darba līgumā/ darba kārtības noteikumos kā norisināsies iepazīstināšana – caur e-pastu, grafika izlikšanu darba vietā visiem redzamā vietā vai tml). Ja iepazīstināšana notiek elektroniski, tad būtu jāiestrādā nosacījumi no kāda e-pasta uz kādu e-pastu tas tiks nosūtīts un atrunāt, ka pieņem, ka darbinieks iepazīstināts ar darba grafiku ar nākamo dienu. Savukārt darba kārtības noteikumos var iestrādāt, kāds būs iepazīstināšanas periods plānotā grafika izmaiņām (diena/divas vai tml).
Darbinieku maiņas izmaiņas (pāreja uz citu maiņu) organizējama ne biežāk kā ik pēc nedēļas.
Plānotais darba grafiks un mēneša beigās faktiskais darba grafiks (jo mēdz būt dažādas situācijas, kad plānotais 100% nav vienāds ar faktisko darba laika grafiku) jānosūta grāmatvedībai.
Nakts darbs skaitās laikaposmā no plkst.22:00 līdz 6:00. Šeit svarīgi būtu arī aprēķināt, vai nesanāk nakts darbs 50 dienas kalendārajā gadā (ja virs 2h naktī strādā) – tādā gadījumā darbinieks tiek uzskatīts par nakts darbinieku un viņa normālais dienas darba laiks saīsinās par 1 stundu (DL 138.p 3.d).
Summētais darba laiks
Summētais darba laiks (DL 140p.) nozīmē, ka nav iespējams ievērot noteikto normālas dienas vai nedēļas ilgumu (40h nedēļā vai 8h dienā vispārējā gadījumā), ja:
- darbiniekam ceļā uz darbu ir jāpavada ilgs laiks;
- darbinieks veic apsardzes vai uzraudzības darbību;
- darba rakstura dēļ nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu;
- darbinieks veic sezonas rakstura darbu;
- ir paredzama uzņēmuma darbības apjoma īslaicīga paplašināšanās vai ražošanas apjoma pieaugums.
Ja tiek noteikts summētais darba laiks, tad obligāti par šo darba laika organizāciju rakstveidā informē darbinieku, norādot pārskata perioda ilgumu, kā arī laikus iepazīstināt darbinieku ar darba grafiku (parasti jau darba līgumā iekļauj šo informāciju, piemēram, “Darbiniekam noteikts summētais darba laiks, vidēji 40h nedēļā, pirmais pārskata periods sākas (datums vai mēnesis)”).
Svarīgs ir pārskata perioda ilgums. Darba likumā, ja nav darbinieku koplīguma, noteikts, ka maksimālais pārskata perioda ilgums ir 3 mēneši, bet, ja to neatrunā darba līgumā, 1 mēnesis. Svarīgi, ka šis iestrādāts līgumā vai vienošanās, jo par pārskata perioda ilgumu ir jāvienojas – darba devējam nav tiesību noteikt ilgāku pārskata periodu ilgumu par 1 mēnesi vienpersoniski.
Kas ir pārskata periods un ko tas ietekmē?
Normāla darba laika ietvaros pieņemts, ka strādā 40h/ned un katrā mēnesī sanāk noteikts stundu skaits. Ja pārskata periods ir 1 mēnesis un šajā mēnesī noteiktais normālais darba stundu skaits ir 160h, bet darbinieks nostrādājis 168h, tad 8h skaitās kā virstundas (100% piemaksa). Savukārt, ja nosaka pārskata perioda ilgumu divi vai trīs mēneši, tad virsstundas vērtē pārskata perioda beigās. Piemēram, ja divi mēneši pārskata periods – vienā mēnesī normāls stundu skaits 160h, otrā 168h. Darbinieks pirmajā mēnesī nostrādā 168h, otrajā 162h. Divos mēnešos normālais stundu skaits 328h (160+168), bet darbinieks nostrādāja 330h (168+162), kas nozīmē, ka virsstundas ir tikai 2h. Šādā gadījumā, ja darba devējs redz, ka darbinieks vienā pārskata mēnesī ir nostrādājis vairāk, tad otrā mēnesī var ieplānot mazāk darba stundas; vai tieši otrādi, ja darba devējs paredz, ka otrajā mēnesī darbiniekam būs vairāk darba stundas, tad pirmajā mēnesī nosaka mazāk.
Svarīgi ir, lai šie pārskata periodi nepārklājas (ja noteikts vairāku mēnešu periods) un tie var būt noteikti visiem vienādi, piem, janvāris – februāris vai janvāris – marts (un tā uz priekšu) vai var būt atšķirīgi. Piemēram, ja darbinieks sāk strādāt februārī un uzņēmumā ir noteikts pārskata perioda ilgums divi mēneši, tad darbiniekam divus mēnešus nosaka no viņa pieņemšanas darbā mēneša, tas ir, februāris – marts utt.
Darba līgumā vēlams arī norādīt, cik “laikus” notiek iepazīstināšana ar darba grafiku – vai tā būs nedēļa, mēnesis utml. Arī plānotais darba grafiks var būt dažādos formātos – nedēļas/mēneša. Savukārt korekcijas darba grafikā var iestrādāt darba kārtības noteikumos, ka, piemēram, ziņo vienu dienu iepriekš (vai kāds cits Jūsu noteikts termiņš).
Arī šajā darba laika organizācijā ir nosacījumi, ko jāievēro, piemēram, 42h atpūtas laiks pēc kārtas nedēļā, darba laiks nedrīkst pārsniegt 56h nedēļā un darbinieks nedrīkst strādāt ilgāk par 24h.
Uzmanīgi jāseko līdzi virsstundu skaitam, jo virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji 8h septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz 4 mēnešus. Tas ir, paņemot jebkurus 4 mēnešus (var pārklāties), tad vidējais virsstundu skaits nedēļā nedrīkst būt virs 8h. Tas noteikts tādēļ, lai nodrošinātu darbiniekiem pienācīgu atpūtu un darba spēju atjaunošanos.
Jebkurā no izvēlētajiem variantiem, atcerieties par Darba aizsardzības likuma normatīvu ievērošanu – obligātā veselības pārbaude (turpmāk OVP) un tās regularitāti.
Darba samaksas nosacījumi
Var noteikt stundas tarifa likmi, dienas tarifa likmi vai mēneša tarifa likmi.
Ja nosaka stundas tarifa likmi, tad darba samaksas rēķināšana ļoti vienārša – stundas likme reizināt ar nostrādātajām darba stundām plus attiecīgās obligātās piemaksas (nakts h, svētku h), ja tādas ir.
Savukārt, ja nosaka mēneša tarifa likmi (mēnešalgu), tad ir nianses. Šeit ir divi varianti:
1.variants – Jūs nosakiet, ka mēnešalga ir neatkarīgi no stundu skaita, ja nostrādātas visas plānotajā grafikā norādītās maiņas (neiet runa par virsstundām).
Piemērs, alga 1000EUR. Vienā mēnesī 160h, otrā 168h, bet, darbiniekam nostrādājot visas maiņas, sanāk 156h un 165h, tad neatkarīgi no stundu skaita, darbiniekam mēnešalga 1000EUR. Ja būtu 160h un 170h, tad par mēnešalgas apjomu nav jautājumu, jo nostrādātas pilnas mēneša stundas un ir 2 virsstundas (mēnešalga plus virsstundas apmaksa ar 100% piemaksu).
2.variants – faktiskā darba alga tiek aprēķināta pēc faktiski nostrādātā stundu skaita, mēnešalgu pārrēķinot uz stundas likmi (darbiniekam noteikto mēneša darba algu dalot ar attiecīgā kalendārā gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī).
Piemēram, dati paliek tie paši no 1.varianta, tad sākumā aprēķina vidējo darba stundu skaitu mēnesī 2023.g., tas ir, 2004 (saskaita katra mēneša normālas darba stundas) / 12 = 167h/mēn. Vienas stundas likme sanāk 1000/167=5,99EUR/h. Vienā mēnesī darbinieks saņems 934,44EUR (pie 156h) un otrā – 988,35EUR.
Turklāt, ja kādā no variantiem, stundas likme vai mēneša likme sanāk zem minimālās darba algas, tad jāpiemaksā darbiniekam līdz minimālajai algai (pie nosacījuma, ka darbinieks strādā normālu darba laiku).
Kas attiecas uz piemaksām, tad no tām izvairīties nevar. Nedaudz par katru no tām.
Piemaksa par nakts darbu – Nakts darbs skaitās laikaposmā no plkst. 22:00 līdz 6:00 un par to paredz piemaksu ne mazāk kā 50% no noteiktās stundas likmes vai dienas likmes.
Tiesa – šeit ir arī svarīga nianse. Nakts darbs skaitās, ja to veic vairāk kā 2h norādītajā laika periodā. Ja darbinieks (piemēram maiņu darbā) strādās naktī tikai no plkst.22-24 vai maiņa sāksies no plkst.4, kas nozīmē, ka nakts laikā ietilpst tikai 2h (no plkst.4 līdz 6), tad piemaksa par šīm stundām NAV jāmaksā. Savukārt, ja maiņas laikā ir virs šīm 2h, tad apmaksā VISAS nakts laikā ietilpstošās stundas.
Piemaksa par svētku dienu ir ne mazāka kā 100% no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.
Arī piemaksa par virsstundu darbu ir ne mazāk par 100%. Bet šeit daudzi aizmirst, ka tā kā tā ir virsstunda, tad par to arī jāveic apmaksa. Piemēram, ja darbiniekam noteikta alga 1000EUR, 167h/mēn normāls darba laiks, tad nostrādājot 168h, samaksa jāveic gan pēc stundas likmes par 1 virsstundu, gan jāaprēķina piemaksa par virsstundu. Darbiniekam mēneša darba samaksa būs 1000EUR + 5,99EUR (samaksa par nostrādāto virsstundu) + 5,99EUR (piemaksa par virsstundu darbu) = 1011,98EUR. Vidējo vienas stundas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī (DL 75.3pants).
Saistībā ar virsstundām ir vēl viena svarīga nianse, virsstundu darbs pieļaujams, ja darba devējs un darbinieks par to vienojošies rakstveidā (to nedrīkst ietvert darba līgumā). Šo vienošanos ir jāslēdz katru reizi, kad paredzēts virstundu darbs, tāpēc, ja paredziet, ka uzņēmumā veidosies virstundas, tad būtu jāizstrādā metodika, kādā veidā organizēsiet vienošanās parakstīšanu.
Ja darbinieks ir strādājis virsstundas, abas puses var vienoties, ka piemaksa par virsstundām var arī tikt aizstāta ar apmaksātu atpūtu nākamajā pārskata periodā. Tas ir, ja pārskata periodā nostrādātas 8 virstundas, tad nākošajā periodā var par šīm stundām strādāt mazāk. Tādā gadījumā piemaksa nav jāveic.
Pēdējā nianse uz kuru vēlos vērst uzmanību ir pārtraukumi darbā. Lūdzu, padomājiet kā tos organizēsiet – ja darbiniekam darba specifika noteiks, ka nevar pamest darba vietu/teritoriju, tad šie pārtraukumi ietilpst darba laikā (piem., ja pusdienlaiks u.tml, jāpavada tajā pašā telpā/objektā). Var noteikt pārtraukumu 30min pēc 4 h, vai nepieciešamības gadījumā arī to vēl var sadalīt uz pusēm – 15min ik pēc 2h.
Evija Valaine – Auziņa,
AI Konsultāciju birojs vecākā grāmatvede.
